Tad nu arī es daudz nedomājot, iegādājos šo Paula Bankovska grāmatu ar visai interesanto un amizanto, nosaukumu. Jāteic, ka iepriekš no „Mītu” sērijas biju izlasījis tikai Viktora Peļevina „Šausmu ķiveri”, bet šoreiz, manāmi ieintriģēts, reizē ar Paula Bankovska garadarbu iegādājos arī pārējos projekta dalībnieku darbus, izņemot Karenas Armstrongas grāmatu, kuru neatradu grāmatnīcas plauktos.
„Drēbes jeb Ādama tērps” pārsteidzošā kārtā pieveicu nieka divu stundu laikā, kas gan nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā to, ka sižeta līnija bija aizraujoša, lai gan diezgan paredzama, kas ļāva daudz neaizdomājoties pieveikt šo grāmatu tik īsā laikā.
Kopumā stāsts bija diezgan interesants, bet ar diezgan nodrāztu un klišejisku sižetu, kas, gan tika veiksmīgi nolīdzsvarots uz labo pusi ar meistarīgo un oriģinālo pasniegšanas manieri, kurā Pauls Bankovskis bija ielicis krietnu devu izdomas un dažādu sīku knifiņu. Arī stāsta valoda, lai gan vienkārša, bet trāpīga un nepārspīlēta. Tomēr, neskatoties uz šo valodas vienkāršību, galveno varoņu, it īpaši, Ādama emocijas, domas un konkrētās sajūtas tika attēlotas ļoti spilgti un meistarīgi, ļaujot sameklēt tās neredzamās paralēles un saites ar to Ādamu, kas pirms vairākiem miljardiem gadu iespējams mājoja paradīzē un galu galā tika izdzīts no tās, un ar stāsta galveno varoni, kas pamostoties slimnīcas palātā konstatē, ka atmiņā ir iegrauzušies milzu robi un sānā ir griezta rēta, kas saskaņā ar seno mītu par Ādamu un Ievu varētu vēstīt tikai par paša ribas pazušanu.
Tālāk gan lasiet paši, jo es steigšu ķerties pie nākamajām mītu sērijas grāmatām un noteikti padalīšos arī ar jums savās domās un atklāsmēs.